Galda teniss (angļu: ping-pong), Taivānā pazīstams arī kā biljards (t.i., "galda teniss" (saīsināti: table tennis), kantoniešu sarunvalodā kā galda tenisa vilnis, ir spēle, ko spēlē divi vai vairāki cilvēki. Daudzās pasaules daļās četri spēlētāji sit vieglu bumbiņu uz priekšu un atpakaļ pa galdu ar nelielu raketi (tas ir, galda tenisa nūju) vai sit galda tenisa bumbiņu ar galda tenisa nūju. Tīkla galdi sacenšas viens pret otru. To var spēlēt kā singlu vai dubultspēli, abām pusēm sitot viena otrai, līdz viena nevar atgriezt bumbu un otra viegli gūst punktus. Rakešu sporta veidi ietver galda tenisu, badmintonu un tenisu.

Šis sporta veids radās Viktorijas laika Anglijā kā augstākās sabiedrības slāņa spēle pēc vakariņām[4][5]. Sākotnēji pazīstams kā "galda teniss", tagad tas ir pazīstams arī kā "telpu teniss" (telpu teniss). Galda teniss Eiropā un Āzijā uzplauka 20. gadsimta sākumā. Starptautiskais galda tenisa ielūguma turnīrs notika Berlīnē, Vācijā, 1926. gadā, un vienlaikus tika izveidota Starptautiskā galda tenisa federācija. Pirmais pasaules galda tenisa čempionāts atvēra jaunu nodaļu galda tenisa vēsturē un lika pamatus turpmākajiem pasaules čempionātiem. Pasaules galda tenisa čempionāts notika reizi gadā no 1926. līdz 1939. gadam. ITTF nolēma atdalīt individuālās un komandu sacensības, sākot ar 47. pasaules galda tenisa čempionātu 2003. gadā. Galda tenisa raketes, spēles bumbas un noteikumi gadu gaitā ir ievērojami mainījušies. Sākotnējā rakete bija nedaudz apstrādāta koka dēlis, un vēlāk tā tika pārklāta ar aitādu. Vēlāk eiropieši pārklāja raketi ar gumijas daļiņām. Raketi ar biezu sūkli japāņi izgudroja 20. gadsimta 50. gadu sākumā.

1988. gada vasarā galda teniss pirmo reizi tika oficiāli atzīts par olimpisko sporta veidu.